Peldēšanas stili:
Kontakti:
Trenere: Evita Volkova
Tel: 29785626
Peldēšanas tehnikas prasības tauriņstilā.
Tauriņstils ir otrais ātrākais sporta peldēšanas veids un tas ir veidojies no brasa.
Ķermeņa stāvoklis
Peldētāja
ķermenis atrodas horizontāli. Ķermenim jābūt
iztaisnotam. Peldot
ķermenis izpilda viļņveida kustības. Vienā kustību ciklā darbojas
cēlējspēks, kā arī veidojas gremdējošie spēki. Cēlējspēks veidojas
laikā, kad rokas izpilda īrienu un kājas virzās lejup, bet gremdējošie
spēki – kad rokas tiek izceltas no ūdens un virzītas virs tā uz priekšu
un kājas izpilda kustību augšup.
Roku darbība
Īriens tiek izpildīts simetriski vienlaicīgi ar abām rokām. Virzītājspēki galvenokārt veidojas aktīvas un efektīvas roku darbības rezultātā. Delfīnstilā roku darbība sadalāma atsevišķās fāzēs:
1) Roku ielikšana ūdenī- rokas ieliek ūdenī ar plaukstām, iztaisnotas. Plaukstas atrodas plecu platumā vai arī nedaudz platāk. Iespējama neliela roku saliekšana elkoņu un plaukstu locītavās.
2) Roku atbalsta fāze- kad rokas ieliktas ūdenī, tās tūlīt pārvietojas lejup, saliecoties elkoņu un plaukstu locītavās. Plaukstas virzās nedaudz uz iekšu, radot optimālu atbalstu sekojošā īriena izpildei.
3) Īriens- īriena sākuma fāzē pleci tiek padoti maksimāli uz priekšu, to kustība atpakaļ sākas īriena vidusdaļā. Īriena pirmajā daļā rokas saliecas elkoņos, plaukstas tuvojas viena otrai, sasniedzot apmēram 15-25 cm attālumu. Elkoņi nedaudz izvērsti sānis. Īriena laikā nav pieļaujams stāvoklis, kad elkonis savā kustībā apsteidz plaukstu. Īriens beidzas ar rokas iztaisnošanos elkoņa locītavā, saglabājot vertikālu plaukstas stāvokli. Īrienam ir „smilšu pulksteņa” forma.
4) Roku izcelšana no ūdens- roku izcelšana no ūdens sakrīt ar īriena beigu daļu, tiek pacelti elkoņi pēc iespējas augstāk virs ūdens līmeņa.
5) Roku pārnešana uz priekšu- roku kustība virs ūdens ir lokveida. Tā ir atbrīvota un pēc roku iztaisnošanas ļauj plaukstai brīvi ieiet ūdenī inerces spēku rezultātā.
Elpošana
Ieelpa tiek izpildīta laikā, kad rokas beidz īrienu un sāk pārvietoties virs ūdens. Pēc ieelpas seko neliela elpas aizture. Roku pārnešanas beigu daļā seja tuvojas ūdens līmenim, tad izelpa sākas šīs kustības laikā. Izelpa beidzas īriena beigu daļā.
Ķermeņa un kāju kustības
Ķermenis un kājas izpilda viļņveida kustības, kuras sākas no gurniem un pakāpeniski pāriet ceļu un pēdu kustībā. Kāju darbība ir mazefektīga un tās galvenā funkcija ir saglabāt pareizu ķermeņa stāvokli, tad ir, radīt cēlējspēku ķermeņa smaguma centra noturēšanai pēc iespējas tuvāk ūdens līmenim. Brīdī, kad gurni beidz kustību virzienā uz augšu un sāk kustību lejup, atbrīvotie apakšstilbi un pēdas turpina kustību augšup, kājām nedaudz saliecoties ceļos. Kāju saliekšana ceļu locītavās beidzas brīdī, kad augšstilbi tuvojas zemākajam punktam kustībā uz leju. Enerģiska kāju iztaisnošana sākas brīdī, kad augšstilbi nonākuši zemākajā punktā. Kājas ceļu locītavās iztaisnojas, līdz apakšstilbi ieņēmuši horizontāli stāvokli. Šajā brīdī augšstilbi sāk kustību augšu. Tālāko apakšstilbu kustību lejup pabeidz pēdas, galvenokārt inerces iespaidā. Tālāk seko brīva kāju kustība virzienā uz augšu ar nedaudz atbrīvotām pēdu locītavām. Kāju saliekšana pēdu locītavās nepārsniedz 45-55 grādus. Kustībā uz leju ceļi nedaudz paveras, tas ir, atvirzās viens no otra 10-15 cm kustībā uz augšu sakļaujas. Izpildot kāju sitienu uz leju, gurni paceļas. Lai tie neiegrimtu, kājas uz augšu jāpārvieto lēnāk, bez lielas piepūles, pretēji spēcīgam kāju sitienam uz leju. Kāju darbība, pirmkārt, nodrošina pareizu ķermeņa stāvokli un samazina ķermeņa svārstības vertikālā plaknē.
Kustību saskaņošana
Viena roku kustību cikla laikā delfīnists izpilda divus pilnus kāju kustību ciklus.
Viens kāju sitiens izpildāms brīdī, kad rokas tiek ieliktas ūdenī.
Sākoties īriena galvenajai daļai, kājas sāk kustību augšup. Obligāti ievērojams noteikums ir noturēt gurnus, neļaujot tiem iegrimt īriena beigu posmā. Šajā brīdī kustību augšup sāk pleci, lai izpildītu ieelpu un pārnestu rokas virs ūdens.
Otrais kāju sitiens beidzas brīdī, kad rokas tiek izceltas virs ūdens. Roku pārnešanas otrajā posmā, kad pleci sāk tuvoties ūdens līmenim virzienā uz leju, kājas izpilda sagatavojošo kustību nākošajam sitienam. Brīdī, kad rokas tiek ieliktas ūdenī, izpildāms kārtējais kāju sitiens.
Peldēšanas tehnikas pamatprasības kraulā uz muguras.
Krauls uz muguras ir trešais ātrākais sporta peldēšanas veids (aiz kraula uz krūtīm un tauriņstila). Kraulā uz muguras rokas veic pārmaiņu kustības, koordinējot tās ar kāju darbību.
Ķermeņa un galvas stāvoklis
Peldētājs guļ uz muguras. Galva ir nedaudz
pacelta, zods pietuvināts krūtīm.
Tas ir nepieciešams, lai kājas
iegremdētu dziļāk ūdenī, lai to darbības laikā virs ūdens netiktu
izcelti augšstilbi. Peldot uz muguras, ķermenis tiek pagriezts ap tā
garenisko asi uz īrienu izpildošās rokas pusi. Pārlieku lielas
svārstības samazina peldēšanas tempu un izkropļo kāju darbību. Tādēļ
plecu joslas svārstības nedrīkst pārsniegt 40 grādu leņķi. Palielinot
peldēšanas ātrumu plecu joslas svārstības samazinās.
Roku darbība
Analogi kā kraulā uz krūtīm, arī kraulā uz muguras rokas pārmaiņus izpilda īriena kustības. Viena roka tiek pārnesta virs ūdens, otra izpilda īrienu.
Kraulā uz muguras roku darbībā izdalāmas sekojošas fāzes:
1) Rokas ielikšana ūdenī- roka ieiet ūdenī pilnīgi iztaisnota elkoņa locītavā, plauksta vērsta sānis- uz āru.
2) Atbalsta fāze- kad roka ielikta ūdenī, tā virzās uz priekšu, vienlaicīgi iegremdējoties un atvirzoties sānis. Pēc nelielas plaukstas supinācijas sākas rokas saliekšana elkonī, līdz tā novietojas perpendikulāri ķermenim. Elkonim savā kustībā ir nedaudz jāapsteidz plauksta.
3) Īriens- brīdī, kad apakšdelms atrodas perpendikulāri peldētāka ķermenim , sākas īriena galvenā daļa. Plauksta atrodas 20-25 cm zem ūdens. Elkonis tuvojas ķermenim, izpildot ar apakšdelmu pronējošu kustību lejup- atpakaļ. Roka elkoņa locītavā iztaisnojas. Īriena beigu daļā, virzot plaukstu uz leju, ķermenis pagriežas ap garenisko asi uz otas rokas pusi.
4) Rokas izcelšana no ūdens- pēc īriena, kad plauksta beigusi kustību uz leju, sākas rokas izcelšana no ūdens. Roka pa lokveida trajektoriju nonāk izejas stāvoklī- iztaisnota uz priekšu, plauksta iztaisnota uz āru.
5) Rokas pārnešana- virs ūdens roka pārvietojas inerces spēku rezultātā, strauji izceļot to no ūdens. Roka pārnešanas laikā ir pilnīgi atbrīvota. Jācenšas roku ielikt ūdenī pēc iespējas tālāk uz priekšu.
6) Roku kustību saskaņošana- peldot uz muguras veidojas stāvoklis, kad viena roka jau atrodas ūdenī, bet otra vēl nav izcelta no tā. Galvenā daļa aizņem 40 % kustību cikla laika, tādējādi, kad viena roka beidz īrienu un tiek izcelta no ūdens, otra nonāk atbalsta fāzē.
Elpošana
Peldot uz muguras, seja atrodas virs ūdens. Tas atvieglo ieelpu un izelpu. Tomēr elpošana ir pakļauta noteiktam ritmam. Uz vienas rokas īrienu ir izpildāma ieelpa, uz otras- izelpa. Izelpa sākas brīdī, kad roka tiek izcelta no ūdens. Elpošanai ir jābūt dziļai un vienmērīgai.
Kāju darbība
Kāju darbība kraulā uz muguras sākas ar kustību no gurna. Kājas tiek saliektas ceļos tuvu 45 grādu leņķim. Noteicošā ir apakšstilbu darbība. Augšstilbu kustības amplitūda ir nedaudz mazāka.
Kustību saskaņošana
Pilna roku kustību cikla laikā tiek izpildīti trīs pilni kāju kustību cikli- seši kāju sitieni virzienā no augšas uz leju- trīs ar katru kāju.
Peldēšanas tehnikas pamatprasības brasa
Brass ir vislēnākais sporta peldēšanas
veids. Brass ir vienīgais sporta
peldēšanas veids, kura kustības ar
rokām un kājām tiek izpildītas zem ūdens. Visas kustības ir simetriskas.
Roku un kāju kustības brasā tiek izpildītas secīgi viena otrai ar
nelielu pauzi starp tām.
Ķermeņa stāvoklis
Peldot brasā sacensību noteikumi noliedz jebkuras svārstības ap ķermeņa garenisko asi. Vertikālas svārstības rodas izpildot ieelpu, galva tiek pacelta augšup, izceļot seju no ūdens. Minimālais triecienleņķis 1-5 grādi, veidojas pēc sitiena ar kājām un pirms īriena ar rokām.
Roku darbība
Peldētājs ūdenī atrodas horizontālā stāvoklī. Rokas iztaisnotas paralēli viena otrai. Roku kustības iedala vairākās fāzēs:
1) sākuma stāvoklis – rokas iztaisnotas, izstieptas uz priekšu, atrodas paralēli viena otrai, ar plaukstām uz leju, pleci padoti uz priekšu, roku muskulatūra atbrīvota. Starp sākuma stāvokli un īrienu veidojas nelielas starpfāzes;
2) īriens – sākas ar plaukstu virzīšanu sānis-lejup un sākas apakšdelma kustība sānis- atpakaļ un nedaudz uz leju. Īriena sākumā pleci tiek nedaudz padoti uz priekšu, līdz ar to rokas ieņem izdevīgu stāvokli īriena izpildei. Īriena daļa beidzas tajā brīdī, kad rokas attiecībā pret ķermeņa sānu līniju veido apmēram 90 grādu leņķi;
3) īriena beigu daļa un sākuma sagatavošanas roku virzīšanai uz priekšu- lai rokām virzoties uz priekšu nerastos frontāla pretestība, jāieņem tāds stāvoklis, kas atbilst labai aptecei. Īriena beigu daļā plaukstas izdara kustību virziena atpakaļ – uz leju. Apakšdelmi ar lokveida kustību uz iekšu pārvietojas virzienā uz ķermeņa garenisko asi. Iesaistot kustībā elkoņus, kuri tuvojas viens otram gandrīz piekļaujoties ķermenim;
4) roku virzīšana uz priekšu – nekavējoties sākas roku virzīšana uz priekšu. Nav pieļaujama ne mazākā pauze roku kustībām pārejot no vienas fāzes nākošajā. Plaukstas pagrieztas uz leju un pa tuvāko ceļu tiek virzītas uz priekšu. Rokas atbrīvotas, kustība plūstoša. Pēc roku iztaisnošanas seko neliela pauze. Rokas tiek aizturētas priekšā, atgrieztas sākuma stāvoklī.
Elpošana
Peldot brasā ieelpu var izpildīt gan īriena sākumā, gan īriena beigās. Sporta peldēšanā, peldot maksimālā tempā, ieelpa tiek izpildīta īriena beigās un sagatavojošo kustību sākumā, bet lietišķajā peldēšanā ieelpu ieteicams apmācīt īriena sākumā.
Pirmajā variantā ieelpas sakums sakrīt ar rokas īriena beigām, tā turpinās laikā, kad rokas gatavojas pārvietoties izejas stāvoklī. Seja tiek iegremdēta ūdenī, seko elpas aizture. Rokas atgrieztas sākuma stāvoklī – iztaisnotas priekšā. Sākot roku kustību sānis – uz leju, elpa joprojām ir aizturēta. Sākoties īrienam notiek enerģiska izelpa caur muti. Izelpa beidzas īriena galvenās daļas beigās.
Otrajā variantā ieelpa tiek izpildīta roku īriena sakumā, līdz ar to arī ķermeņa svārstību amplitūda ir mazāka. Izelpa beidzas roku īriena beigās, seko neliela elpas aizture un rokām pārvietojoties sākuma stāvoklī, seja tiek mierīgi iegremdēta ūdenī tā, lai galvas pakauša daļa nenokļūtu zem ūdens un notiek vienmērīga izelpa caur muti.
Kāju darbība
Kāju darbība brasā sadalāma fāzēs:
1) sākuma stāvoklis – kājas iztaisnotas, atrodas paralēli, muskulatūra atbrīvota;
2) sagatavojošas kustības – sākas kāju pievilkšana, saliecot tās gurnu un ceļu locītavās. Ar ceļu kustību uz leju un uz āru sākas kāju sagatavojošas kustības. Ceļu izvēršanas platums atkarīgs no peldētāja kāju locītavu kustīguma. Optimāli ceļiem jābūt izvērstiem plecu platumā. Pēdas atbrīvotas;
3) pirmssitiena fāze – apakšstilbi un pēdas tiek virzītas sānis no ķermeņa gareniskās ass. Šajā brīdī pēdas izvērstas ar pirkstgaliem sānis, pagriežot apakšstilbus un novietojot tos perpendikulāri peldētāja kustību virzienam.
4) Sitiens – tiek izpildīts enerģisks sitiens ar kājām. Sitiens tiek izpildīts ar apakšstilba un pēdas iekšpusi. Sitiens ar kājām tiek izpildīts virzienā atpakaļ. Sitiena sākuma daļā pēdas virzās nedaudz uz āru un pēc tam tuvojas viena otrai, veicot lokveida kustību. Visefektīvāk izpildīts kāju sitiens ir tad, ja kāju iztaisnošana sākas gurnos un tai seko kustība ceļu locītavās.
Kustību saskaņošana
Sākuma stāvoklī peldētājs slīd ar iztaisnotām rokām un kājām, seja ūdenī. Sākot īrienu ar rokām, kājas iztaisnotas un atbrīvotas, sākas ieelpa. Roku īriena otrajā daļā kājas sāk nedaudz saliekties ceļu locītavās. Roku īriena beigu daļa un sagatavojošas kustības sākums roku virzīšanai uz priekšu sakrīt ar aktīvu kāju pievilkšanu un turpinās ieelpa.
Laikā, kad rokas tiek virzītas uz priekšu, neliela elpas aizture, seja virzās lejup, apakšstilbi un pēdas tiek izvērstas sānis. Roku kustības uz priekšu otrā daļa sakrīt ar kāju sitienu un pilnīgu izelpu. Seko neliela pauze kāju un roku darbībā, kuras laikā peldētājs turpina slīdējumu iztaisnotā stāvoklī. Peldot maksimālā tempā, šī pauze var arī nebūt, jo pēc roku izvirzīšanas uz priekšu tūlīt seko īriena sagatavojošās kustība.
Peldēšanas tehnikas pamatprasības kraulā uz krūtīm.
Krauls uz krūtīm ir ātrākais sporta peldēšanas veids. Kraulā uz krūtīm rokas veic pārmaiņu kustības, koordinējot tās ar kāju darbību un pareizu elpošanu.
Ķermeņa stāvoklis
Peldētāja ķermenis atrodas gandrīz
horizontāli, ķermenim jābūt
iztaisnotam. Pieļaujama tikai neliela
atliekšanās krūšu daļā. Peldot ķermenis nedaudz svārstās ap garenisko
asi. Tas vajadzīgs, lai atvieglotu roku pārvietošanu virs ūdens
(sagatavojoša kustība) un galvas pagriešanu sekojošai ieelpai. Ķermeņa
svārstību amplitūdu ap garenisko asi iespaido pārvietošanās ātrums.
Plecu joslas pagriešana izraisa visa ķermeņa svārstības, līdz ar to arī
gurnu kustības.
Roku darbība
Rokas pārmaiņus izpilda īriena kustības. Viena roka tiek pārnesta virs ūdens, otra izpilda īrienu. Kustības analogas abām rokām, tādēļ analizēts vienas rokas īriens un sagatavojošā kustība.
Roku kustības var nosacīti iedalīt vairākās fāzēs:
1) Rokas ielikšana ūdenī – roka ieiet ūdenī ar pirkstu galiem, elkonis nedaudz pacelts un atrodas augstāk par jebkuru rokas pirkstu. Pēc apakšdelma ūdenī ieiet augšdelms plecu vai nedaudz vairāk platumā.
2) Rokas atbalsta fāze – rokai ieejot ūdenī, ķermenis turpina griezties ap garenisko asi, tāpēc kādu laiku lejup virzās visa roka. Tā iztaisnojas, kad sasniedz dabisku atbrīvotu stāvokli. Rokai šādi virzoties, rodas atbalsta reakcija un līdz ar to arī neliels cēlējspēks. Roka tiek virzīta uz leju 30-35 grādu leņķī un pret ķermeņa garenisko asi, vienlaikus saliecot to elkoņa locītavā, pakāpeniski virzot plaukstu uz leju un iekšu (attiecībā pret ķermeņa garenisko asi). Kustība plūstoša bez lielas muskuļu piepūles, kas izraisītu nevajadzīgu ķermeņa augšdaļas pacelšanos no ūdens un frontālās pretestības palielināšanos. Peldot nelielā ātrumā šī īriena daļa spilgtāk izpaužas. Šai īriena daļai ir lielāka nozīme nelielā ātrumā;
3) Īriena galvenā daļa – brīdī, kad apakšdelms un plauksta atrodas gandrīz perpendikulāri peldētāja pārvietošanās virzienam, sākas īriena galvenā daļa.
Plauksta pārvietojas atpakaļ un sasniedz ķermeņa gareniskās ass līniju rokai saliecoties elkonī līdz 130 grādu leņķim. Īriens faktiski beidzas brīdī, kad augšdelms sasniedz horizontāli. Pilnīgi īriens tiek pabeigts, kad plauksta sasniegusi gurnu līniju un izceļoties no ūdens elkonim, roka tiek virzīta uz priekšu.
4) Rokas izcelšana no ūdens un pārnešana virs tā – fāze sākas ar īriena nobeigumu. Elkonis tiek virzīts virs ūdens uz priekšu sānis, izceļot no ūdens apakšdelmu un plaukstu. Pirmajā kustības daļā roka elkonī tiek saliekta, bet otrajā iztaisnojas.
Pēc sasprindzinājuma īriena laikā rokas kustība pārnesot ir brīva. Roka saliecas elkonī līdz 120 –90 grādu leņķim. Pārnest taisnu roku virs ūdens nav ieteicams, jo tas lieki sasprindzina rokas muskulatūru un rada nevajadzīgas ķermeņa svārstības ap tā garenisko asi.
Roka jāsaliec tā, lai pirkstu gali neskartu ūdens virsmu. Rokai jābūt maksimāli atbrīvotai. Šī kustība notiek pateicoties galvenokārt inerces spēkiem, kuri veidojas roku izceļot no ūdens.
Roku kustību saskaņošana
Roku kustība virs ūdens laika ziņā ir īsāka nekā kustība ūdenī, tāpēc viena roka tiek ielikta ūdenī, kad otra vēl atrodas tajā. Īriena beigu daļa un rokas izņemšana no ūdens sakrīt ar otras rokas atbalsta fāzi un īriena sākuma posmu. Tas veicina peldētāja vienmērīgāku pārvietošanos ūdenī, samazinot svārstības ap tā garenisko asi.
Elpošana
Kraulā uz krūtīm ieelpa tiek izpildīta vienu reizi kustību cikla laikā, lai pildītu ieelpu galva jāpagriež sānis, nepaceļot to augšup, brīdī, kad roka tiek izcelta no ūdens, galva tiek pagriezta uz to pusi, uz kuru peldētājam liekas ērtāka ieelpošana. Elpošana tiek saskaņota ar tās rokas kustībām, uz kuru pusi notiek ieelpa.
Nelielai elpas aizturei, kas seko īriena sākuma daļā, seko izelpa īriena beigu daļā. Izelpa ir garāka par ieelpu. Lai novērstu liekas ķermeņa svārstības ap tā garenisko asi, peldētāji izmanto atšķirīgu elpošanas ritmu, t.i., izpilda ieelpu uz katru trešo īrienu vai arī vairākus ciklus izlaižot. Šāds ritms rada lielāku skābekļa parādu un pārsvarā ir izmantojams treniņos, lai attīstītu organisma spēju strādāt apgrūtinātos apstākļos. Ieelpojot uz katru trešo īrienu, ķermenim jāpagriežas gan uz labo, gan uz kreiso pusi. Pēc ieelpas kreisajā pusē (īriena beigas) seko divi īrieni bez ieelpas un labās rokas īriens ar ieelpu. Sacensību laikā bez elpošanas var izpildīt pirmos divus vai trīs kustību ciklus pēc starta. Ilgāka elpas aizture izsauc ievērojamu skābekļa parādu un ir nevēlama un samazina peldētāja darba spējas distances beigās. Labi trenēti peldētāji, aizturot elpu veic distances pēdējos 5-10 metrus. Labs peldētājs prot vienlīdz brīvi izpildīt ieelpu uz abām pusēm. Tas ļauj sekot peldējumam blakus celiņos.
Kāju darbība
Kāju kustības tiek izpildītas pretējos
virzienos, t.i., kad viena kāja veic kustību lejup, otra veic kustību uz
augšu. Jācenšas šīs kustības izpildīt vertikāli, neļaujot kāju virzīšanu
sānis. Kustība sākas no gurna. Kāja un pēda atbrīvota
Kustību saskaņošana
Pēc kāju kustību skaita viena roku kustību cikla laikā kraulu iedala:
1) sešsitienu kraulā (klasiskais);
2) divsitienu kraulā ar atsevišķi neizteiktiem kāju sitieniem.
Peldētāji ar labu fizisko sagatavotību un izturību parasti izmanto sesšitienu jeb klasisko kraulu, kur kāju kustības tiek izpildītas nepārtraukti, bet divsitienu kraulu izmanto, lai ietaupītu enerģiju.